Satiksmes drošība B kategorijas vadītāju apmācībā

Satiksmes drošība B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apmācībā.

Jaunā autovadītāja apmācības procesā autoskolā Satiksmes drošību (SD)kursants apgūst divos moduļos (10h) klasē un 20 braukšanas stundās. Kas jāmācās jaunajam vadītājam autoskolā SD, nosaka CSDD izstrādātie un apstiprinātie MK noteikumi Nr.358 no 13.04.2010. Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām ar grozījumiem, kas ir spēkā no 01.11.2016.

1 un 2. B SD moduļu temati (5h+5h)

Transportlīdzekļa vadītāja sagatavošanās braukšanas uzsākšanai (2h).

Distance un intervāls. Apstāšanās un bremzēšanas ceļš. Akvaplanēšana. Apdzīšana (1,5h).

Spēki, kas darbojas uz transportlīdzekli. Slīde (1h).

Transportlīdzekļu vadīšana diennakts tumšajā laikā. Transportlīdzekļu vadīšana dažādos ceļa apstākļos un dažādās satiksmes situācijās (2h).

Alkoholisko dzērienu, psihotropo vielu un medikamentu lietošanas ietekme uz satiksmes drošību (1h).

Transportlīdzekļa vadītāja personīgo īpašību, uztveres, uzmanības, redzamības, noguruma un citu faktoru ietekme uz satiksmes drošību. Psihofizioloģijas pamati. Mazāk aizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku uzvedības īpatnības. Personu ar dažādu veidu invaliditāti (redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura traucējumiem) vajadzības. Dusmu, agresijas un stresa situāciju novēršana (1,5h).

Transportlīdzekļu ekonomiska un videi draudzīga vadīšana. Tolerance un ceļa dalīšana ar citiem ceļu satiksmes dalībniekiem (1h).

Mācību braukšanas tēmu stundu programma (20h).

  1. tēma.

Transportlīdzekļa pārbaude, sagatavošanās braukšanas uzsākšanai, braukšanas sākšana, braukšanas virziena un ātruma maiņa (4h)

  1. tēma.

Braukšana apdzīvotās vietās ar nelielu satiksmes intensitāti (4h)

  1. tēma.

Braukšana apdzīvotās vietās ar vidēju un intensīvu satiksmi (4h).

  1. tēma.

Braukšana ārpus apdzīvotām vietām (4h).

  1. tēma.

Braukšana diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos (2h).

  1. tēma.

Braukšana nelabvēlīgos ceļa apstākļos – braukšana slidenos ceļa apstākļos vai pa slidenām virsmām, kā arī izvairīšanās no sānslīdes, rīcība, rodoties sānslīdei, ekstrēmā bremzēšana, izvairīšanās no šķēršļa, to apbraucot (2h).

Ceļu satiksmes drošības divu moduļu un braukšanas apmācības uzdevums ir veidot kursantiem priekšstatus par likumsakarībām ceļu satiksmē, iemācītās teorētiskās zināšanas izmantojot praksē, iegūt prasmes, un pielietojot prasmes braukšanas apmācībās, gūt pirmās pamata iemaņas ceļu satiksmē. Kopīgi ar citiem transportlīdzekļu vadītājiem un mazākaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem veidot jaunā autovadītāja drošas braukšanas izpratni, kas būtu pamats savai un citu drošībai, sniegtu prieku par iespēju vadīt vieglo automobili un atbildības sajūtu par savām prasmēm un iemaņām, piedaloties ceļu satiksmē.

Ar ko sākas Satiksmes drošība braukšanas apmācības praktiskajā braukšanā?

Ar jaunā vadītāja iekāpšanu un izkāpšanu no vieglā automobiļa.

Šīs autovadītāja darbības ir saistītas ar vieglā automobiļa durvju atvēršanu. Durvis jāatver uzmanīgi, lai neradītu traucējumus un neapdraudētu citus satiksmes dalībniekus. Atverot durvis, tās rokturi nedrīkst atlaist, it īpaši vējainā laikā, un pēc iekāpšanas vai izkāpšanas durvis nekavējoties jāaizver. Šajā procesā viena roka mainot satvēriena vietu nepārtraukti saturot vada durvju vērtni. Pirms durvju aizvēršanas jāpārliecinās, vai tās netraumēs pasažierus, piespiežot tiem roku, rokas pirkstus vai kāju. Aizverot durvis, jāpārliecinās, vai tās ir aizvērtas pilnīgi. Pēc tam durvis ir jānoslēdz pret atvēršanu no ārpuses ar durvju slēdzi.

Jaunajam vadītājam vieglajā automobilī jāmācās iekāpt ar labo kāju, bet izkāpt - ar kreiso. Ieņemot vadītāja vietu sēdeklī aiz stūres rata, jāpārbauda, vai ir ieslēgta stāvbremze, lai izslēgtu ripošanas iespēju, gatavojot automobili braukšanas uzsākšanai.

Jaunā autovadītāja vietas ieņemšana.

Autovadītāja sēdēšanas poza aiz stūres rata būtiski ietekmē (SD). Pareiza pozīcija sēdeklī ļauj vieglāk un ātrāk izpildīt iecerētās darbības automobiļa vadīšanā, mazina nogurumu un nodrošina labāku satiksmes situācijas un kontrolpaneļa pārskatāmību. Pareizi sēdot sēdeklī mazāk nogurst acis – vadītāja skatiens lielākoties vērsts taisni uz priekšu, nesasprindzinot acu muskuļus. Ja vadītājs sēž pārlieku atgāztā sēdekļa atzveltnē, samazinās acu augstums un grūtāk pārredzēt ceļu automobiļa priekšā, vadītāja skatiens lielākoties vērsts uz leju, kas nogurdina acu muskuļus tā, ka acis pat var sākt asarot. Par to var pārliecināties šādi: taisni uz priekšu var skatīties bez grūtībām ļoti ilgi, bet skatoties stipri sāņus, uz augšu vai leju (nepagriežot galvu attiecīgajā virzienā), acis ātri vien nogurst. Lai no tā izvairītos, vadītāji šo problēmu cenšas atrisināt, sasprindzinot kakla vai muguras muskuļus, kas pēc laika var izsaukt nogurumu, kakla vai galvas sāpes. Lai no tā izvairītos, ir jāieregulē sēdvirsmas augstums atbilstoši autovadītāja augumam.

Vadītāja pozīciju sēdeklī iespējams mainīt jebkurā automobilī, pārvietojot sēdekli uz priekšu vai atpakaļ, regulējot sēdekļa atzveltnes atgāzuma slīpumu un sēdekļa augstumu. Valsts eksāmena vieglajos automobiļos elektriski regulējamie sēdekļi piedāvā daudz plašākas regulēšanas iespējas, piemēram, atzveltnes izliekuma (profila) maiņu, sēdekļa sēdvirsmas slīpuma regulēšanu un ar sēdēšanu sēdeklī saistītu stūres rata augstuma, slīpuma, un pedāļu bloka augstuma regulēšanu.

Pirms stūres un sēdekļa regulēšanas uzsākšanas, jaunajam vadītājam ar savu ķermeni pilnīgi jāuzsēžas sēdekļa sēdvirsmai, stingri atspiežoties pret tā atzveltni. Ar kājām jāatspiežas pret automobiļa grīdu vai salona un motora nodalījuma starpsienu un cieši jāpiespiež muguru pie sēdekļa atzveltnes. Nedrīkst atspiesties pret pedāļiem! Automobiļa salonā šim nolūkam kreisajā pusē blakus sajūga pedālim izveidota atbalstvirsma kājas pēdai.

Pareizu jaunā vadītāja pozīciju aiz stūres rata raksturo tas, ka:

- mugura cieši pieguļ sēdekļa atzveltnei;

- stūre ar abām rokām ir satverama no sāniem;

- uz stūres novietotās rokas atrodas vienā līmenī ar vadītāja plecu līniju;

- satverot stūri, rokas elkoņos ir viegli saliektas;

- nospiežot pedāļus, kājas paliek nedaudz saliektas, tās nedrīkst būt pilnīgi iztaisnotas;

- atlaižot pedāli, kāja nav pārlieku saliekta, tā nedrīkst skarties pret stūres ratu vai kontrolpaneļa korpusu.

Stūres satveršana no sāniem un roku novietojums vienā līmenī ar plecu līniju dod iespēju pagriezt to strauji un maksimāli ar vienu paņēmienu. Tas nodrošina racionālas roku kustības un to veikšanai būs nepieciešams mazāks spēks. Rokām jābūt nedaudz saliektām, jo, ja rokas būs pilnīgi iztaisnotas, plaukstai, nonākot stūres augstākajā punktā, vadītājam būs nepieciešams pieliekties uz priekšu, atraujot muguru no sēdekļa atzveltnes. Šāda pozīcija aiz stūres rata pasargā vadītāju no pleca locītavu traumām avārijas gadījumā. Kājai nospiežot pedāli jāpaliek vēl nedaudz saliektai, lai nodrošinātu iespēju vienmēr izspiest pedāli līdz galam, kā arī lielāku drošību avārijas gadījumā. Ja kāja tiek pilnībā iztaisnota pirms pedālis ir nospiests līdz galam, tas jāspiež ar pašu purngalu vai ķermenis jāpārvieto uz priekšu. Pirmajā gadījumā kāja var noslīdēt no pedāļa vai sadursmes gadījumā var tikt traumētas kājas locītavas. Otrajā gadījumā no vadītāja tiek pieprasīta liela piepūle un laiks, kā rezultātā pedāļa aizkavēta nospiešana palielinās automobiļa apstāšanās ceļa garumu. Atlaižot pedāli, kāja nedrīkst būt pārlieku saliekta, jo atsitoties pret stūres rata apakšmalu vai priekšējo paneli, kāja var noslīdēt no pedāļa, un tas tad var traucēt pedāļa atkārtotu nospiešanu vai atlaišanu. Jaunais vadītājs kājas atpakaļsitiena vai instinktīvas rīcības rezultātā pedāli neviļus un nevajadzīgi var nospiest atkārtoti.

Satiksmes drošības viens no nosacījumiem pirms braukšanas uzsākšanas ir sēdekļa un stūres pareizs regulējums. Lai panāktu drošas vadīšanas pozīciju aiz stūres rata, nepieciešams:

  • noregulēt sēdekli, pārbīdot to uz priekšu vai atpakaļ, pēc tam pārvietojot to uz augšu vai leju, ja nepieciešams, regulēt slīpumu;
  • noregulēt sēdekļa atzveltni, mainot atzveltnes slīpumu un atzveltnes profilu, ja tas iespējams;
  • noregulēt galvas balstu;
  • noregulēt stūres rata augstumu un slīpumu.

Vadītājam droša pozīcija aiz stūres rata būs, ja:

  • sēdekļa atzveltne cieši pieguļ mugurai un jebkura pārnesuma ieslēgšanai vai slēdža lietošanai nav jāmaina ķermeņa stāvoklis, nav jāatrauj mugura no sēdekļa atzveltnes;
  • nepieliecoties un neatraujot muguru no sēdekļa atzveltnes, jāspēj pārnesumu pārslēgšanas sviru novietot no sēdekļa vistālākajā stāvoklī, vienlaicīgi ar kreiso roku stūri brīvi turot no sāniem;
  • kreisā kāja, pilnīgi nospiežot sajūga pedāli, paliek nedaudz saliekta;
  • atlaižot pedāli, kāja nav pārlieku saliekta un neaizskar stūres ratu vai paneli;
  • galvas atzveltnes augšējā mala sakrīt ar autovadītāja auss augšējo daļu un vadītāja pakausis nav tuvāk jumtam par plaukstas platumu;
  • satverot stūri no sāniem, rokas elkoņos ir viegli saliektas.

Pēc drošas pozīcijas aiz stūres rata pārbaudes, vadītājam ir jānoregulē atpakaļskata spoguļi. Salona spoguli jāiestāda tā, lai vadītājs, nepagriežot galvu, varētu redzēt to, kas notiek automobiļa aizmugurē, un spoguļa labajā pusē būtu redzama salona aizmugurējā loga labā mala, spoguļa apakšā – aizmugures loga apakšējā mala. Salona spogulis nedod pilnu informāciju par situāciju automobiļa aizmugurē, tāpēc ir nepieciešams vismaz viena - ārējā kreisā spoguļa regulējums. Ārējo kreiso spoguli jānoregulē tā, lai labajā malā būtu redzams aizmugurējo durvju rokturis vai aizmugurējā sānu paneļa fragments. Ārējo labo spoguli jānoregulē tā, lai tā kreisajā malā būtu redzams aizmugurējo durvju rokturis vai aizmugurējā sāna paneļa fragments. Daudziem automobiļiem ārējo spoguļu virsma ir izliekta, tas paplašina vadītāja redzeslauku, bet samazina aizmugurē esošo priekšmetu izmērus, līdz ar to tie liekas tālāk nekā īstenībā. Jaunam vadītājam jāņem vērā aklās zonas, kas rodas spoguļu ierobežotas redzamības un automobiļa virsbūves konstruktīvo īpatnību dēļ.

Pēdējais, kas jāveic vadītāja darba vietā, ir drošības jostas regulēšana pēc auguma īpatnībām un tās izmantošana pirms braukšanas uzsākšanas. Drošības jostas – pats svarīgākais no automobiļa pasīvās drošības konstruktīvajiem elementiem. Negadījuma laikā tās notur vadītāja un pasažieru ķermeņus sēdekļos un neļauj tiem pārvietoties pa automobiļa salonu masas inerces spēku un kinētiskās enerģijas ietekmē vai pat tikt izmestiem no salona automobiļa ārpusē. Pēc sadursmes, drošības jostas slāpē trieciena kinētisko enerģiju, sadalot to visā jostas saskares ar ķermeni garumā. Drošības jostām ir paredzēta augšējā atbalsta punkta regulēšana vadītāja un pasažieru augumiem atbilstošos augstumos. Vieglie automobiļi ir aprīkoti ar trīs atbalsta punktu regulējamām drošības jostām. Šādas jostas jānoregulē tā, lai augšējā josta šķērsotu plecu tuvu ķermenim. Tāpēc ieteicams novlkt biezās ziemas virsdrēbes – mēteli, jaku. Trīs atbalsta punktu inerces tipa drošības jostām to garums nav jāregulē, jo to konstrukcijā paredzētie iepriekšējie siksnu spriegotāji nostiepj tās, piespiežot ķermenim tieši sadursmes brīdī, kas notiek īsi pirms pasažiera vai vadītāja ķermeņa pārvietošanās sākuma.

© Ē.Griģis 2016 http://www.iauto.lv/ajautajums